domas par foto un ap to

Abstrakcija

Prāts kustas

Citāts no grāmatas, “Ne vējš, ne karogs”…..Divi mūki strīdējās par karogu. Viens teica: karogs kustas. Otrs teica: vējš kustas. Gadījās ka garām gāja sestais patriarhs. Viņš tiem sacīja: ne vējš, ne karogs; prāts kustas. / …. / Vējš, karogs, prāts kustas – viena jēga. Tiko paveras mute, viss ir aplams. ……tad nu lūk, lai ko kāds gribētu par šādu darbu teikt, viss pēc būtības būtu aplami. Tumšo un gaišo laukumu ritmi ir, kustības nojausma ir. Ir pietiekoši daudz, lai jebkurš šajā attēlā saskatītu sev atpazīstamas lietas. Viņas ir pietiekoši daudz lai katrs viņas ieraugot sāktu kaut ko izjust. Un te varam beigt runāt, šeit sākas katra individuāla interpretācija, kura ir tieši saistīta ar katra garstāvokli, zināšanām, inteliģences, dzēruma pakāpes, aklumu, nodzīvotā mūža ilgumu ( vairāk gadu nenozīmē vairāk gudrības ) utt……palasot par dzenu, sāku nojaust, ka prātam jābūt tik bezprātīgi bŗīvam, ka viņš sāk saplūst ar visu un to izjust, tikai tad mēs varētu ar autoru par viņa darbu parunāt. Parunāt klusējot, velkot zīmes smiltīs, kuras uzreiz aispūš vējš….vai prāts…

….īstena skolotāja viss lielākā grūtība ir nolaisties līdz skolnieka līmenim, saskatīt viņa pasauli, ieraudzīt kur šajā pasaulē ir ceļš uz priekšu, un paņemot aiz rokas sākt viņu vest uz gaismu. ….jārunā ar cilvēku viņam saprotamā valodā, intonācijā un viņa izteiksmes līdzekļiem. un tikai tāpēc lai cilvēks būtu spējīgs tevi saprast. Paprovē ar astrofiziķi parunāt par neitronu plūsmu absolūtā vakumā……